Eolus ir pārdevis vēja parka projektu “Pienava” ar kopējo jaudu 147 MW AS “Latvenergo”. Būvniecību paredzēts uzsākt nekavējoties. Vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada pirmajā pusē.
Eolus projekta “Pienava” Tukuma novadā attīstība tika uzsākta pirms vairākiem gadiem. Projektā plānots uzstādīt 21 vēja turbīnu, kuru spārnu augtākais punkts sasniegs 250 metru augstumu. Plānots, ka Pienavas vēja parks piegādās Baltijas elektrotīklam līdz pat 475 GWh atjaunojamās elektroenerģijas gadā, kas ir būtisks papildinājums ceļā uz enerģētisko neatkarību un atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem.
“Augsti vērtēju Eolus ieguldījumu Latvijas energosistēmas neatkarības un noturības stiprināšanā. Un novērtēju Eolus Baltics komandas ieguldīto darbu, lai realizētu vēja enerģijas projektu “Pienava”. – Eolus iniciētu un radītu projektu un mūsu pirmo pārdošanas darījumu Latvijā. Mēs vēlreiz apliecinām savu spēju attīstīt lielus un vērtību radošus projektus tirgos ārpus musu mītnes zemes. Esam gatavi turpināt sadarbību ar AS Latvenergo un īstenot mūsu Baltijas projektu portfeļa izaugsmi,” saka Eolus izpilddirektors Pērs Vitalisons.
“Esmu gandarīts, ka īsā laikā esam spējuši Latvenergo enerģijas ražošanas aktīvu jaudu palielināt par vairāk nekā trešdaļu, un tās visas ir atjaunīgās enerģijas ražotnes. Pienavas projekts vainago to mūsu AER potenciālu, kas tiks pārvaldīts atbilstoši augstākajiem nozares standartiem un ļaus Latvijas klientiem baudīt uz vietas ražotu enerģiju. Papildus lētai un zaļai enerģijai vēja parks dos pozitīvu pienesumu arī Tukuma un Dobeles pašvaldībām un tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, veicot ikgadēju maksājumu par kopumā vairāk nekā 350 000 EUR,” uzsver AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
“Katrs atjaunīgās enerģijas projekts būtiski stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību un rada stabilu pamatu elektroenerģijas cenu samazināšanai nākotnē. Atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kuras jau veiksmīgi izmanto atjaunīgās enerģijas potenciālu, Latvija līdz šim šo iespēju ir izmantojusi nepietiekami. Mūsdienu pasaulē ilgtspējīga enerģija ir ne tikai tehnoloģiska nepieciešamība, bet arī viens no svarīgākajiem faktoriem valsts ekonomiskās labklājības un attīstības veicināšanā. Ļoti ceru, lai projekts PIENAVA kalpotu kā spilgts un iedvesmojošs piemērs tam, kā atbildīga un mērķtiecīga attīstība var radīt ilgtermiņa pozitīvu ietekmi gan vietējām kopienām, gan reģiona ekonomikai, veicinot reģionālo izaugsmi un labklājību,” uzsver Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
“Lepojamies ar šo nozīmīgo soli un būtisku ieguldījumu ceļā uz Latvijas elektroenerģijas neatkarību. Esam pateicīgi valsts institūcijām, pašvaldībām, zemju īpašniekiem un visiem sadarbības partneriem par ieguldījumu un uzticēšanos. Esam izmantojuši Eolus uzkrāto starptautisko pieredzi un rūpīgi strādājuši, lai ievērotu visas Latvijā pastāvošās tehniskās un vides prasības un ieplānojuši modernas tehnoloģijas, jo mums ir svarīgi, lai vēja parks “Pienava” būtu moderns un efektīvs. Ilgtspējīga Latvijas attīstība ir mūsu prioritāte,“ uzsver SIA Eolus valdes locekle Inga Āboliņa.
Darījums ietver gan līgumu par visu projekta uzņēmuma daļu pārdošanu (Dalu pirkuma līgums – SPA), gan līgumu par būvniecības projekta vadību (Projekta vadības līgums – PMA). Kopējās paredzētās būvniecības investīcijas projektā “Pienava” ir aptuveni 215 miljoni eiro. Projekts līdz pārdošanai tika finansēts ar Eolus pašu kapitālu un grupas līmeņa aizņēmumiem.
“Ko Latvija iegūst no ārvalstu investora, kas attīsta vēja parku?” – šo jautājumu bieži dzirdam gan pasākumos, gan plašsaziņas līdzekļos. Ieguvumi ir daudzpusīgi un ilgtermiņā nozīmīgi, bet mums, Latvijā, vēl trūkst pieredzes stāstu, tāpēc sabiedrībā pastāv maldi, neskaidrības un šaubas.
Šajā rakstā aplūkosim, kādi ieguvumi ir vietējai ekonomikai, sabiedrībai un enerģētiskajai neatkarībai, ja vēja parku attīsta pieredzējis starptautisks uzņēmums.
Vēja enerģijas attīstība Latvijā ir būtisks solis uz ilgtspējīgu un neatkarīgu enerģētikas sistēmu. Vēja parka izveide prasa ievērojamas investīcijas, aptuveni sešus līdz desmit gadus rūpīga darba un specializētas zināšanas. Pašlaik lielākie vēja parku attīstītāji Latvijā spēj piedāvāt gan nepieciešamo kapitālu, gan tehnisko ekspertīzi.
Arī Eolus ir daļa no Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB, kas aktīvi investē Latvijas vēja enerģijas attīstībā. Šīs investīcijas paliek Latvijā – tās veicina ekonomikas attīstību, nodrošina darba vietas un sniedz jaunas iespējas vietējiem uzņēmumiem un kopienām.
Vēja parki nav tikai infrastruktūra – tas ir arī stratēģisks ieguldījums valsts ekonomikā, enerģētiskajā neatkarībā un vietējo iedzīvotāju labklājībā.
Būtiskākie ieguvumi:
Ārvalstu investīcijas atjaunojamā enerģijā. Atjaunojamās enerģijas nozīme pasaulē turpina pieaugt. Starptautiskās atjaunojamās enerģijas aģentūras (IRENA) dati liecina, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas jauda sasniedza rekordaugstu līmeni – 3 870 gigavatus (GW), veidojot 86% no kopējā jaudas pieauguma elektroenerģijas sektorā. Kopš 2020. gada ieguldījumi atjaunojamajā enerģijā, elektrotīklos un enerģijas uzglabāšanā ir pieauguši tik strauji, ka tie jau pārsniedz kopējos ieguldījumus naftas, gāzes un ogļu sektorā*.
Kad ārvalstu investīcijas nonāk vietējā vēja parkā, ieguvumi ir divkārši:
Ārvalstu kapitāla uzņēmumi nodrošina ne tikai finanšu resursu ieplūdumu mūsu valstī, bet arī tās zināšanas un pieredzi, kas Latvijā līdz šim nav bijušas aktuālas un, līdz ar to, uzkrātas. Pareizi izvēlēts un modelēts vēja parks nodrošina augstāku efektivitāti – mazāks resursu patēriņš un lielāka elektroenerģijas izstrāde.
Ārvalstu kapitāla uzņēmumu ekonomiskā ietekme Latvijā**:
34% no kopējā sociālā nodokļa
45% no kopējā nodokļu apjoma
27% no kopējā darbaspēka
41% no kopējā apgrozījuma
30% no kopējās peļņas
Līdz ar to vēlamies uzsvērt, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā ir ne tikai vides jautājums – tas ir arī ekonomikas un enerģētiskās neatkarības stāsts.
Jaunas darba vietas un zināšanu pārnese. Katrā vēja parka attīstības posmā tiek iesaistītas dažādu speciālistu komandas. Piemēram, plānošanas un izpētes laikā tiek nodarbināti vides eksperti, inženieri. Būvniecības laikā tiek nodrošinātas darba vietas celtniekiem, tehniķiem, elektriķiem, apkopes speciālistiem. Tāpat tiek piesaistīti vietējo uzņēmumu pakalpojumi – transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēji, būvuzņēmumi, ceļu būves speciālisti, vides eksperti u.c. Arī ekspluatācijas posmā tiek nodarbināti apkopes inženieri, monitoringa speciālisti un vides eksperti, kas nodrošina vēja parka darbību ilgtermiņā.
Pētījums, ko veica International Renewable Energy Agency (IRENA), norāda, ka vēja enerģijas nozares attīstība rada vidēji 10 darbavietas katram uzstādītajam megavatam (MW), īpaši būvniecības, uzstādīšanas un ekspluatācijas posmā. Tāpat saskaņā ar IRENA 2020. gada ziņojumu “Renewable Energy and Jobs – Annual Review 2020” Eiropā vēja enerģijas nozares attīstība ir radījusi vairāk nekā 300 000 darba vietu.
Ieguldījumi vietējā ekonomikā. Tiklīdz vēja parks uzsāk savu darbību, tā operators veic vēja elektrostacijas maksājumus vietējās kopienas attīstībai – 2500 EUR par katru uzstādīto megavatu (MW). No maksājuma summas 50% saņems pašvaldība, 50% – apkārtnes māju īpašnieki, ja viņu īpašums atrodas līdz 2 km no vēja parka. Šis maksājums netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai”. Tas nozīmē tiešu labumu vietējai sabiedrībai, kas palīdzēs veicināt ekonomisko izaugsmi un uzlabot dzīves kvalitāti.
Enerģētiskā neatkarība un ilgtspēja. Latvija ilgtermiņā iegūst ne tikai jaunas enerģijas ražošanas jaudas, bet arī drošāku un ilgtspējīgāku energoapgādi, kas mazina atkarību no fosilā kurināmā. Vēja enerģija palīdz samazināt atkarību no fosilā kurināmā, veidojot daudzveidīgāku enerģijas portfeli un palielinot valsts enerģētisko drošību. Tas veicina arī ilgtspējīgu attīstību, jo atjaunojamie energoresursi ir videi draudzīgāki.
Latvija atrodas svarīgā krustcelē – mums ir iespēja piesaistīt ārvalstu investīcijas un attīstīt vēja enerģiju, kas dos būtiskus ekonomiskos un sociālos ieguvumus. Tagad ir īstais laiks pieņemt gudrus lēmumus, lai izmantotu šo iespēju!
Atjaunojamās enerģijas attīstītājs SIA Eolus ir laidis klajā pirmo bērnu drukāto grāmatu Latvijā, kas izglīto par atjaunojamo enerģiju – “Bono piedzīvojumi vējainā dienā”. Šī ilustrētā grāmata palīdz bērniem saprast, no kurienes nāk enerģija un kā to iegūt, saglabājot cieņu pret dabu.
Šī ir pirmā bērnu grāmata Latvijā, kas skaidro atjaunojamās enerģijas nozīmi – rakstīta latviešu valodā, lai jaunie lasītāji varētu to izzināt savā dzimtajā valodā. Tā veidota, lai izglītotu par ilgtspējīgiem enerģijas avotiem un jau no agras bērnības veidotu atbildīgu attieksmi pret vidi.
“Eolus misija sniedzas tālāk par vēja enerģijas projektu attīstīšanu – mēs aktīvi strādājam pie sabiedrības izglītošanas un nākamās paaudzes iedvesmošanas ilgtspējīgas enerģijas izmantošanai, “ uzsver Eolus Baltijas vadītāja Inga Āboliņa.
Grāmata jau ir pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tuvākajā laikā tā būs atrodama arī citās bibliotēkās visā Latvijā.
Grāmatas autors ir SIA Eolus mātes uzņēmums – Eolus Vind AB.
Lai turpinātu vēja elektrostaciju parka Valpene izveidi un uzsāktu projektēšanas darbus, šodien, 30. janvārī, Talsu novada pašvaldības dome ir akceptējusi paredzēto darbību – SIA “Valpene Wind” vēja parka “Valpene” būvniecību Talsu novada Dundagas un Īves pagastos. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2024. gada 2. decembra Atzinumu.
Vēja parks “Valpene” ir viens no SIA “Eolus” vēja parka projektiem. SIA “Eolus” ir Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB meitasuzņēmums, kas Latvijā darbojas kopš 2011.gada. Vēja parks “Valpene” būs lielākais Eolus vēja parks Latvijā, stiprinot enerģētisko neatkarību un veicinot ilgtspējīgu attīstību.
Kopš 2021.gada vēja parka “Valpene” projekta ietvaros ir veikti virkne pasākumu – veikti vēja mērījumi, notikusi veiksmīga sabiedriskā apspriešana, un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir apstiprinājusi lokālplānojumu vēja parka ierīkošanai. 2024. gada 2. decembrī Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis pozitīvu atzinumu par SIA “Valpene Wind” iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (IVN). Šodien, 30.janvārī, ir saņemts arī Talsu novada pašvaldības domes apstiprinājums tālākajām darbībām.
“Tuvākajā laikā plānojam uzsākt projekta detalizētu izstrādi un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu būvniecības uzsākšanai,” saka SIA “Eolus” vadītāja Inga Āboliņa.
Pēc intensīvas projekta plānošanas 4 gadu garumā, mēs izsakām lielu pateicību zemju īpašniekiem, Talsu novada pašvaldības domei, Dundagas pagasta pārvaldei un visiem, kuri piedalījās lēmumu pieņemšanā. Jūsu atsaucība un ieguldījums projekta novērtēšanā ir būtiski veicinājusi zaļākas nākotnes veidošanu. Tāpat vēlamies pateikties visiem, kuri aktīvi piedalījās sabiedriskajās apspriešanās – jūsu viedoklis mums ir ļoti svarīgs.
SIA “Eolus” kā atbildīgs uzņēmums arī turpmāk aktīvi sadarbosies ar Talsu novada pašvaldības domi, zemju īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm, informējot un diskutējot par plānotajiem darbiem.
Aicinām Džūkstes pagasta iedzīvotājus piedalīties publiskajā apspriešanas sanāksmē par detālplānojumu “Pienava Wind 6” un “Pienava Wind 7”.
Detālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt nosacījumus vēja parka izveidei, precizējot un detalizējot vēja elektrostaciju izvietojumu un veidojot racionālu apkalpojošo infrastruktūru.
Publiskās apspriešanas periods ir no 2025. gada 6. līdz 24. janvārim. Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2025. gada 21. janvārī, plkst. 18.00, klātienē (Džūkstes pagasta pārvaldē, “Biedrību nams”, Džūkstē) un attālināti (saite, lai pieslēgtos: https://ej.uz/Pienava_wind)
Ar detālplānojuma redakcijas materiāliem iespējams iepazīties Tukuma novada pašvaldībā un Latvijas ģeotelpiskās informācijas portālā, saites uz dokumentiem:
Interesentus, kas vēlas iepazīties ar detālplānojuma redakcijas materiāliem klātienē, kā arī saņemt klātienes konsultāciju, lūdzam sazināties ar Tukuma novada pašvaldības Attīstības nodaļas teritorijas plānotāju Ingu Tramdahu pa tālr. +371 25426889 vai rakstīt e-pastā: inga.tramdaha@tukums.lv.
Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt (vai nosūtīt pa pastu):
Tukuma novada pašvaldībā (adrese: Talsu iela 4, Tukums, Tukuma novads, LV-3101), e-pasts (elektroniski parakstītiem dokumentiem): pasts@tukums.lv.
Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā “Teritorijas attīstības plānošana”.
Neskaidrību gadījumā iespējams vērsties Tukuma novada pašvaldībā, tālr. +371 25426889, teritorijas plānotāja Inga Tramdaha.
Tukuma novada dome 2024. gada 19.decembrī pieņēma lēmumus par detālplānojumu “Pienava Wind 6” un “Pienava Wind 7”, Džūkstes pagastā, Tukuma novadā nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai.
Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – AS “European Energy”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA “Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību. Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurskatāmo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (Environment, Social, Government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.
Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības, lai uzlabotu asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.
Mēs kā vēja enerģijas asociācijas biedri gadu garumā esam mudinājuši asociācijas vadību mainīties un padarīt asociācijas darbu demokrātiskāku, vairāk iesaistot arī tās biedrus, lai celtos gan pašas asociācijas tehniskās, tirgzinības, regulācijas kompetences līmenis, kā arī tā spētu piesaistīt papildu biedrus, kuri šobrīd, redzot pārvaldības procesus pašā organizācijā, nogaida ar savu dalības lēmumu.
Kopš 6. decembra asociācijas kopsapulces mēs esam zaudējuši ticību asociācijas spējai mainīties, esošais asociācijas pārvaldības modelis nav savienojams ar mūsu izpratni par labu pārvaldību, tāpēc šī gada 16.decembrī esam lēmuši izstāties no asociācijas.
SIA “Eolus” valdes locekle Inga Āboliņa: “SIA “Eolus” vienmēr ir uzsvērusi, cik nozīmīga ir uzņēmuma dalība asociācijā, lai kopīgi pārstāvētu industrijas intereses, dalītos labākajā praksē un zināšanās, kā arī veicināt ilgtspējīgu un atjaunojamo enerģiju nākotnē. Tomēr realitātē mēs esam novērojuši izaicinājumus saistībā ar Vēja enerģijas asociācijas pārvaldības principiem. Asociācijas padome apstiprina pati sevi, tai ir plašas veto tiesības un ievērojama ietekme uz asociācijas viedokļa veidošanu un politiskajiem priekšlikumiem, daudzreiz nesaskaņojot vai pat neinformējot biedrus, tai skaitā mūs. Šāda pārvaldības pieeja ir pretrunā ar SIA “Eolus” vērtībām, kas balstās uz caurskatāmību, cieņpilnu sadarbību un vienlīdzīgu visu dalībnieku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā.”
AS “Latvenergo” Attīstības direktore Ilvija Boreiko: “Vēja enerģijas asociācija, kas sākotnēji apvienoja dažus Latvijas un ārvalstu kapitāla uzņēmumus, paplašinoties acīmredzot ir raisījusi arī citu komersantu paļāvību uz VEA kā visas nozares interešu pārstāvi. Taču VEA ir realizējusi merkantilu un šauras komersantu grupas interešu pārstāvniecību gan valsts institūcijās, gan medijos. No savas puses esam VEA aicinājuši neradīt vienpusēju viedokli par būtiskiem asociācijas jautājumiem, rēķināties ar visu biedru iniciatīvām, kā arī nelikt šķēršļus jaunu biedru uzņemšanai organizācijā. Lai novāktu šķēršļus nozares vispusīgai interešu pārstāvībai un būtiski paātrinātu atjaunīgās enerģētikas attīstību Latvijā, aicinām veidot jaunu, demokrātisku vēja un atjaunīgās enerģētikas attīstības organizāciju.”
SIA “EWE Neue Energien” izpilddirektors Artūrs Toms Plešs: “Enerģētikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. Tuvākajos gados Latvijā notiks ievērojams uzrāviens vēja parku attīstībā un būvniecībā. Tas prasa nozares kopīgu darbu, kopīgu redzējumu, lai palīdzētu Latvijai sasniegt enerģētisko neatkarību un drošību. Tādējādi arī asociācijas darbam ir jākļūst daudz strukturētākam, demokrātiskākam, un jābūt arī skaidriem pārvaldības principiem. Diemžēl centieni padarīt asociāciju atvērtāku un caurskatāmāku nav raduši dzirdīgas ausis asociācijas padomē. Pārstāvot starptautisku uzņēmumu, kura pamatā ir skaidri un caurskatāmi pārvaldības principi, redzam, ka dalība asociācijā ir tiešā pretrunā ar šīm vērtībām. Tādēļ esam lēmuši par izstāšanos no Vēja enerģijas asociācijas.”
“Atbalstām Latvijas mērķus klimata un enerģētikas politikas jomā, tomēr aicinām nepieļaut nedemokrātisku un necaurskatāmu lēmumu pieņemšanu un saglabāt uzticību Latvijas tiesiskajiem principiem,” pauž vēja nozares attīstītāji.
SIA “Valpene wind” informē, ka Dundagas vēja parka projekta attīstības ietvaros, laikā no 26. līdz 30. augustam helikopters veiks materiālu pārvietošanu no Dundagas lidlauka līdz autoceļam V1363. Helikoptera lidojuma grafiku noteiks darbu izpildes gaita un laikapstākļi. Tā kā tas ir plānots rutīnas pasākums, iedzīvotāji ir aicināti neuztraukties.
Vēja mērīšanas ierīces tiek uzstādītas ar mērķi veikt precīzus vēja mērījumus vēja parka iekārtu izvēlei. Jau iepriekš vēstīts, ka “Valpene Wind” vēja parka atrašanās vietu lielā mērā noteica izcilie un piemērotie vēja apstākļi.
SIA “Valpene wind” ir vēja parka attīstītāja “Eolus” uzņēmums. “Eolus” ir meitas uzņēmums Zviedrijā izveidotajam “Eolus Vind”, kurš vairāk nekā 30 gadu laikā ir kļuvis par starptautiski atzītu vēja parku attīstītāju un nozares ilggtermiņa tirgus dalībnieku.
Dundagas Kultūras pilī 28. februārī Talsu novada pašvaldības un uzņēmuma “Eolus” pārstāvji tikās ar Dundagas iedzīvotājiem, lai pārrunātu vēja parka “Valpene” tapšanas virzību un potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.
Vēja parku “Valpene” iecerēts būvēt uz dienvidiem no Dundagas, apmēram piecus kilometrus uz austrumiem no Dundagas-Talsu autoceļa. Parka kopējā platība būs aptuveni 22 kvadrātkilometri, un tas atradīsies Dundagas un Īves pagastos. Iecerētajā vietā ir ļoti labi vēja apstākļi, un iespējams izveidot kompaktu vēja parku. Parkā paredzēts uzstādīt aptuveni 37 jaunākās paaudzes vēja turbīnas, kas ir pārbaudītas tirgū un spēs saražot līdz 700 GWh elektroenerģijas gadā. Uz sapulci sanākušos iedzīvotājus visvairāk interesēja vēja parka ietekme uz cilvēku veselību, dabas daudzveidību, kultūras mantojumu, ainavu, koplietošanas ceļiem un meliorācijas sistēmām. Tāpat iedzīvotājiem bija liela interese par dažādiem ar vēja ģeneratoru ekspluatāciju saistītiem risinājumiem. Piemēram, sanāksmes dalībnieki uzdeva jautājumus kā ziemā notiek turbīnu lāpstiņu apledošana, kā tā tiek novērsta, kā tiek veiktas vēja staciju apkopes un kas notiek vēja staciju dzīves cikla nobeigumā. Uz visiem jautājumiem Eolus un to pārstāvji sniedza atbildes sanākušajiem interesentiem. Iedzīvotāji tika iepazīstināti ar parkam paredzētās teritorijas lokālplānojumu, kurā noteiktas vietas, kur vēja turbīnas varētu atrasties, iezīmēti ceļi, kuri tiks izmantoti parka būvniecības laikā un tā apsaimniekošanai, kā arī iezīmēti jaunie ceļu pieslēgumi, kas tiks izveidoti. Tikšanās laikā iedzīvotājiem tika prezentēti arī ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) rezultāti. Tā kā plānotais vēja parks atrodas salīdzinoši kompaktā teritorijā un attālumi no dzīvojamām ēkām atbilst normatīviem. IVN procesā veiktie izpētes darbi apliecina, ka, izvēloties jaunākās vēja turbīnas, to radītais troksnis nepārsniedz Latvijā atļauto līmeni. Domājot par mirgošanas efekta ietekmi, IVN ziņojumā ir izvirzīti nosacījumi parka ekspluatācijai, apturot noteiktu staciju darbību, lai novērstu mirgošanas efekta radīto traucējumu. Jau ziņojuma izstrādes laikā vairākkārt ir precizēts vēja elektrostaciju un infrastruktūras novietojums, lai izvairītos no negatīvas ietekmes radīšanas uz tuvumā esošajiem biotopiem. Lai aizsargātu apkārtnē mītošos putnus un sikspārņus, eksperti ir noteikuši zonas, kurās vēja staciju novietošana nav pieļaujama. Tāpat noteikts, kuras vēja stacijas nepieciešams aprīkot ar putnu un sikspārņu detektēšanas iekārtām, lai vēja turbīnas varētu apturēt. Minētie risinājumi sadārdzina turbīnu uzstādīšanu, taču ļauj būtiski pasargāt dabu. Uzņēmuma “Eolus” valdes locekle Inga Āboliņa diskusijas dalībniekiem apliecināja, ka Dundagā tiks uzstādīti jaunākās paaudzes, bet tirgū pierādījuši vēja ģeneratoru modeļi. 2023. gadā vien “Eolus” Skandināvijas valstīs ir uzstādījis un nodevis ekspluatācijā vēja parkus ar vairāk kā 60 turbīnām, bet kopumā izbūvējis vairāk kā 700 vēja turbīnas. Tas apliecina uzņēmuma ievērojamo pieredzi vēja parku būvniecībā un darbā ar nozares labākajiem un videi saudzīgākajiem risinājumiem. Vēja parka “Valpene” izbūve būs ieguvums ne tikai Talsu novada, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Latvijā šobrīd ir elektroenenerģijas deficīts, un enerģiju nākas importēt, kas likumsakarīgi ietekmē elektrības cenas iedzīvotājiem. Jaunais vēja parks veicinās Latvijā saražotās elektroenerģijas pieaugumu par 10 līdz 12% Diskusijas laikā tika pārrunāta arī vēja staciju transportēšana un tai nepieciešamie uzlabojami ceļu tīklā. Esošais ceļu stāvoklis neapmierina ne Dundagas apkārtnes, ne citu novadu iedzīvotājus. Jau vēja parka būvniecības laikā veiktie uzlabojumi vietējā ceļu infrastruktūrā būs viens no ieguvumiem vietējiem iedzīvotājiem. Pērn vēja parka izbūvei izvēlētajai teritorijai izstrādāts lokālplānojums, noslēgti tās apbūves tiesību līgumi, kā arī pabeigta projekta ietekmes uz vidi izpēte, kas tika sākta 2021. gadā. Šogad, saņemot Talsu novada pašvaldības apstiprinājumu, varētu sākties parka izbūves projektēšana. Būvniecība varētu sākties 2025. gada otrajā pusē, un vēja parks darbību varētu sākt 2028. gadā. Sanāksmes protokolu un prezentāciju, lūdzu, skatīt saitē šeit: https://environment.lv/lv/aktualitates/sabiedriskas-apspriesanas/pazinojums-par-veja-parka-valpene-buvniecibas-ietekmes-uz-vidi-novertejuma-zinojuma-sabiedrisko-apspriesanu.html Papildu informācijai: Edīte Matuseviča, Eolus pārstāvis sadarbībā ar medijiem, tel. 27208966, e-pasts: edite@repute.lv
EOLUS SIA Valdes locekles Ingas Āboliņas viedoklis Delfi.lv
Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan, un vai tās ir pietiekoši ambiciozas? Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunīgo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem. Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunīgie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3 GW un Francija 2,2 GW jaudām. Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkls” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk nekā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs, un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēja parku izbūvei attīstītajās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunīgo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildu iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.
Topošie plāna dokumenti ir svarīgi orientieri jebkuru investoru biznesa attīstībai konkrētajā reģionā, atbildot uz jautājumiem – cik tirgus ir perspektīvs, kādas ir izaugsmes iespējas, vai investori ir gaidīti? Šī brīža Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam projektā iekļautā elektroenerģijas patēriņa prognoze, ka turpmākajos gados Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazināsies, nozīmē, ka ilgtermiņā valsts savas ambīcijas par Latvijas ekonomikas izaugsmi tiecas piebremzēt. Tāpat norāde par elektroenerģijas tīklu starpsavienojumu pietiekamību liek secināt, ka jaunas atjaunīgo energoresursu ražotnes (izņemot plānā divus konkrēti minētos projektus ar valsts kapitāla iesaisti) nav gaidītas. Ciešāka saslēgšanās ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu caur pārvades tīkla starpsavienojumiem paplašinātu elektroenerģijas tirgu ar jauniem patērētājiem, ļaujot Latvijā izbūvētajām vēja elektrostacijām apmierināt Eiropas pieprasījumu pēc vēja enerģijas, tā teikt, burtiski grābjot naudu no gaisa. Paplašinātais tirgus pievienos arī jaunus ģenerācijas avotus mūsu reģionā, kas ne vien nodrošinās zemākas elektrības cenas, bet arī atvieglos pārvades sistēmas balansēšanu, kas nu ir kļuvusi par pēdējā laika modes vārdu. Piesaucot šo modes vārdu, ar dažādiem likumdošanas aktiem privātie AER projektu attīstītāji un vienkārši saules paneļu īpašnieki tiek stimulēti vai pat viņiem uzlikts par pienākumu aprīkot savus ģenerācijas avotus ar baterijām, lai tādējādi nodrošinātu elektrības uzkrāšanu. Tas būtiski sadārdzina vēja enerģijas ražotnes. Tajā pašā laikā energoapgādes drošuma parametru noturēšana ir daudz vienkāršāka, ja sistēmai ir pievienots vairāk ražotāju un vairāk lietotāju. Būtiski ir saprast, ka balansēšanas pakalpojums tiek nodrošināts, ne vien pieslēdzot uzkrājošās tehnoloģijas, kuras īsā laikā var nodrošināt enerģijas plūsmu pieaugumu, bet arī paplašinot sistēmu ar pieslēgtām ģenerējošām jaudām, kuru balansēšanas pakalpojums ir ne vien uzsākt ražošanu, kad tas nepieciešams, bet arī ražošanu apturēt. Tādejādi investīcijas, kas ieguldītas ražojošajās jaudās, strādā, gan apmierinot pieprasījumu pēc elektrības, gan vajadzības gadījumā “iepauzējot” elektrības ražošanu un tādējādi balansējot sistēmu.
Latvijai ir visas priekšrocības kļūt par vēja enerģijas lielvalsti pašas ekonomiskās izaugsmes interesēs. Mums ir lieliski vēja apstākļi, laba infrastruktūra, pieejama vide, gudri cilvēki, bet – vai ir ambīcijas?
Talsu novada iedzīvotāji tiek aicināti uz lokālplānojuma vēja parka “Valpene” ierīkošanas 1. redakcijas projekta publisko apspriedi.
Saskaņā ar Talsu novada domes 2024. gada 25. janvāra lēmumu Nr.14 „Par lokālplānojuma vēja parka „Valpene” ierīkošanai 1. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai” publiskajai apspriešanai tiek nodots lokālplānojuma vēja parka „Valpene” ierīkošanai 1. redakcijas projekts.
Publiskās apspriešanas termiņš ilgs no 2024. gada 12. februāra līdz 2024. gada 12. martam.
Lokālplānojumu publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2024. gada 28. februārī plkst. 17.30 klātienē Dundagas Kultūras pils telpās Pils ielā 14, Dundagā, 2. stāvā (sekot norādēm).
Publiskās apspriešanas laikā ar lokālplānojumu dokumentāciju iespējams iepazīties:
izdrukas veidā – Dundagas pagasta pārvaldē (adrese: Pils iela 5, Dundaga, Dundagas pagasts, Talsu novads, LV-3261) un Īves pagasta pārvaldē (adrese: „Pils”, Tiņģere, Īves pagasts, Talsu novads, LV-3261).
Lai saņemtu konsultācijas (attālināti vai klātienē), sazināties ar Talsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas Plānošanas daļas vadītāju Lauri Laicānu (tālrunis 22018236, e-pasts: lauris.laicans@talsi.lv) vai SIA „SIA POP-UP HOUSE” plānotāju/arhitekti Zani Koroļu (tālrunis 29443515, e-pasts: siapopup@gmail.com).
Rakstiskus priekšlikumus iespējams iesniegt:
pa pastu (pasta zīmogs līdz 2024. gada 12. martam), adresējot Talsu novada pašvaldībai, Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201;
elektroniski parakstītu iesniegumu nosūtot uz e-pastu: pasts@talsi.lv;
elektroniski Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv;
klātienē – Talsu novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV-3201, kā arī novada pilsētu un pagastu pārvaldēs.
We use cookies on our website to give you the most relevant experience by remembering your preferences and repeat visits. By clicking "Accept All", you consent to the use of all cookies. However, you can visit "Cookie Settings" to provide controlled consent.
This website uses cookies to improve your experience while you navigate through the website. Out of these, the cookies that are categorized as necessary are stored on your browser as they are essential for the working of basic functionalities of the website. We also use third-party cookies that help us analyze and understand how you use this website. These cookies will be stored in your browser only with your consent. You also have the option to opt-out of these cookies. But opting out of some of these cookies may affect your browsing experience.
